Latvijas ekonomika
Latvijā (pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1991.gadā) ir izdevies pārkārtot ekonomiku uz tirgus saimniekošanas principiem. Valsts galvenie uzdevumi ir:
radīt labvēlīgus apstākļus straujai ekonomiskai augšupejai,
nostiprināt makroekonomisko vidi,
lata (nacionālās valūtas) stabilitātes uzturēšana,
inflācijas noturēšana 2% robežās,
budžeta fiskālā deficīta pakāpeniska samazināšana,
esošā gada saldo uzlabošana.
Valstī ir notikusi lielo valsts monopola uzņēmumu privatizācija, uzlabots sabiedrisko pakalpojumu regulējums un pastiprināta konkurences enerģētikas un telekomunikāciju sektoros. Spēkā ir stājies Komerclikums (1.1.2002), kurš liecina par uzņēmējdarbības fundamentālu reformu.
Latvijas vispārīgos nodokļu politikas principus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”. Galvenie valsts nodokļu veidi ir: 
iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
korporācijas ienākuma nodoklis;
nekustamā īpašuma un īpašuma nodoklis;
akcīzes nodoklis;
muitas nodeva;
dabas resursu nodoklis;
azartspēļu un loteriju nodoklis;
sociālais nodoklis;
valsts un vietējās nodevas.
Latvijā izveidotie ārzemju uzņēmumi ir jāpiereģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kurš tiem garantē juridiskas personas statusu Latvijas Republikā, un tādēļ tiem ir jāmaksā nodokļi. Lai izslēgtu nodokļu dubultās maksāšanas iespēju un izvairīšanos no ienākumu nodokļa un nodokļa par kapitālu maksāšanas Latvija ir noslēgusi vienošanos ar vairākiem desmitiem valstu.
Saimniecība
Latvijā tradicionālās saimniecības nozares ir lauksaimniecība, zvejniecība, mežsaimniecība. Apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmumos ražo būvmateriālus, metalurģijas un mašīnbūves izstrādājumus, pārtikas produktus un dzērienus, tekstilizstrādājumus, ķīmiskās vielas, apstrādā koksni un izgatavo mēbeles. Latvijā tiek ražota arī elektroenerģija un siltumenerģija. Apkalpojošās sfēras nozares ir transports, tirdzniecība, sakari, veselības aizsardzība, izglītība, kultūra u.c.
Latvijas Republikas naudas vienība – lats. Vienā latā ir 100 santīmu.
Lauksaimniecība
Lopkopība un augkopība ir svarīgākās lauksaimniecības nozares Latvijā.
Valstī audzē liellopus gan piena, gan gaļas ieguvei. Attīstīta ir cūkkopība, kažokzvēru audzēšana, putnkopība, zvejniecība un biškopība. Augkopības produkcija tiek izmantota gan pārtikā (graudi, kartupeļi, dārzeņi un augļi), gan kā izejvielas rūpniecībā (linšķiedras, cukurbietes, dārzeņi, eļļas augi). Lielo pilsētu tuvumā attīstīta ir dārzeņkopība un augļkopība.
Rūpniecība
Mežrūpniecībā un kokapstrādē nodarbinātie sagatavo zāģmateriālus, ražo saplāksni, 
kokskaidu plātnes, finieri, izgatavo mēbeles un ražo sērkociņus. Koksne un tās izstrādājumi ir nozīmīgākā Latvijas eksportpreču grupa. Attīstīta ir arī pārtikas rūpniecība. Galvenie produkcijas veidi – dažādi piena produkti, gaļas un zivju izstrādājumi, cukurs, dzērieni, maize un konditorejas izstrādājumi. Vieglās rūpniecības uzņēmumi ražo trikotāžas izstrādājumus, šuj apģērbus, izgatavo apavus un ādas galantērijas preces. Darbojas arī mašīnbūves uzņēmumi. Laba zinātniskā bāze un kvalificētais darbaspēks ļauj attīstīt medikamentu un ķīmisko reaģentu, laku, krāsu un parfimērijas izstrādājumu ražošanu. Latvijā ražo dažādus būvmateriālus – ķieģeļus, cementu, kārniņus, flīzes. Elektroenerģiju Latvijā ražo trīs lieljaudas hidroelektrostacijas (Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas) un Rīgas termoelektrocentrāles. Tām pievienojušās nelielās hidroelektrostacijas uz mazajām upītēm un vēja ģeneratori.
Transports
Latvija ir kā tilts tranzītam starp Austrumiem un Rietumiem. Gan neaizsalstošās jūras ostas Liepājā un Ventspilī, gan Latvijas atrašanās svarīgu starptautisku ceļu krustpunktā jau sen noteikusi tās lomu tirdzniecībā starp Eiropas Rietumu, Austrumu un Ziemeļu valstīm un ir viens no valsts ekonomiskās attīstības svarīgākajiem faktoriem.
Lielākā daļa kravu pārvadājumu ir tranzīta un starptautiskie pārvadājumi. Pasažieru pārvadājumi galvenokārt tiek veikti Latvijas teritorijā (izņemot aviopārvadājumus).
Dzelzceļa transportam mūsdienās nozīmīgākie ir tranzītkravu pārvadājumi, kas veido ¾ no kravu plūsmām. Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits samazinās. Pārvadātās kravas uz un no Latvijas ostām lielākoties ir: naftas produkti, minerālmēsli, metāli, koksne. Latvijas dzelzceļš ir ērts transporta veids uz Krieviju u.c. NVS valstīm, pateicoties vienādam sliežu ceļu platumam (1520 mm). Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 2413 km, no tiem apmēram 300 km ir divvirzienu ceļi, 270 km no tiem ir elektrificēti.
Starptautiskā dzelzceļa stacija RĪGA atrodas Latvijas galvaspilsētas centrā. No tās ērti nokļūt uz jebkuru citu vietu Latvijā vai citās ārvalstīs. Stacijā ir plašs, Eiropas līmenim atbilstošs pakalpojumu klāsts.
Autotransportam ir vislielākā nozīme kravu un pasažieru pārvadājumos valsts teritorijā. Ar regulārās satiksmes autobusiem Latvijā gada laikā pārvadā apmēram 165 miljonus pasažieru. Autoceļu kopgarums ir apmēram 20 000 km. Vidējais auto ceļu blīvums Latvijā ir 0.8 km/km2. Kravu apgrozībā liela nozīme ir starptautiskajai satiksmei, kuras īpatsvars pārsniedz 60%.
Nozīmīgākās automaģistrāles, kas savieno Latviju ar Centrāleiropu un Ziemeļeiropu
Z-D virzienā:
VIA Baltica (Krētas koridors Nr.1) Helsinki-Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava
VIA Henseatika Rīga-Šauļi-Kaļiņingrada-Gdaņska-Berlīne
Sanktpēterburga-Pleskava-Rēzekne-Daugavpils-Medumi.
Svarīgas automaģistrāles ir Rietumu–Austrumu autoceļu koridora izveidošanā
R-A virzienā:
Rīga-Jēkabpils, Rēzekne-Veļikije Luki-Maskava
Rīga-Ventspils
Rīga-Liepāja
Jēkabpils-Daugavpils-Vitebska
Rīga-Sigulda-Pleskava.
Ūdentransports ir nozīmīga Latvijas tranzīta sistēmas sastāvdaļa.
Latvijā darbojas trīs lielas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja, kā arī 7 mazās ostas. Lielajās ostās veic tranzītkravu no NVS valstīm uz Rietumeiropu pārkraušanu. Ventspils osta pēc kravu apgrozības ir lielākā Baltijas jūrā un 12. lielākā osta Eiropā. Ventspils ir neaizsalstoša osta ar dziļūdens piestātnēm, kravas terminālu, naftas un naftas produktu vadu, dzelzceļu un autoceļiem. Osta specializējusies naftas produktu, kālija sāls, metāla un koksnes transportēšanā. Rīgas ostas galvenās kravas ir kokmateriāli, konteineri, metāli un naftas produkti. Liepājas osta agrāk bija kara osta. Tagad tās vietā izbūvēts lielākais koksnes pārkraušanas termināls, kura piestātnes garums ir 333 metri. Mazo ostu ( Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Engure, Salacgrīva u.c.) galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu nosūtīšana, zivju un to produktu saņemšana. Nākotnē šīs ostas var kļūt par jahtu tūrisma centriem.
Gaisa transports ir nozīmīgs pasažieru pārvadājumos. Lidmašīnās pārvadā apmēram 300 000 pasažieru gadā. Kravu un pasta apgrozības apjomi ir nelieli – gadā tie veido tikai apmēram 5000 tonnu.
Starptautiskā lidosta RĪGA atrodas10 km attālumā no Rīgas centra. Lidosta sadarbojas ar daudzām starptautiskām aviokompānijām un piedāvā augstas klases servisu. No lidostas Rīga ir tiešie lidojumi uz 14 valstīm, bet kopumā lidmašīnas veic lidojumus vairāk nekā 50 virzienos. Starptautiskajā lidostā RĪGA ir vislielākā pasažieru plūsma Baltijas valstīs. Notikusi lidostas modernizācija – pasažieru termināla rekonstrukcija, skrejceļu pagarināšana u.c.
Valsts akciju sabiedrība Latvijas Gaisa satiksme nodrošina lidojumu vadības pakalpojumus Latvijas gaisa telpā. Ir sasniegts pilns radara pārklājums lidojumiem virs 1500 m, vadības procedūras atbilst Eurocontrol standartiem. Šos pakalpojumus izmanto vairāk nekā 500 aviolīnijas.
Mazākas lidostas atrodas Ventspilī un Daugavpilī, Liepājā u.c. pilsētās.
Cauruļvadu transports Latvijā sāka veidoties 1962.gadā – gāzes vads Dašava (Ukraina) – Rīga un 1972.gadā – Toržoka (Krievija) – Rīga. Nozīmīgs ir naftas un naftas produktu vads Polocka (Baltkrievija) – Ventspils.
Akcīzes nodoklis. Akcīzes nodoklis tiek aprēķināts pēc noteiktām likmēm latos vai procentos pašu izgatavotām precēm – pie realizācijas cenas, importētajām precēm- pie ievedamo priekšmetu muitas vērtības un muitas ievešanas nodevas summas.
